|
 |
| Žūrija |
Ieva Bečere
|
Beigusi Rīgas Poligrāfijas mākslas vidusskolu un Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu.
Strādājusi Rīgas Paraugtipogrāfijā, Latvijas Izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības komitejā, Izdevniecībā Baltika, DT Media Group, žurnālos Datortehnika un Grafika un poligrāfija un šobrīd ir žurnāla Iespiedgrafika galvenā redaktore un no 1998.gada Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore. Ieva Bečere ir piedalījusies visu map contemporary konkursu žūrijas darbā.
Ieva par Zaļo dzīvošanu
„Neesmu konsekventa zaļā dzīves veida piekritēja, bet man, protams, patīk īstas un dabiskas lietas, un iespēju robežās es tādas izvēlos. Tas pilnā mērā ir attiecināms arī uz papīru un iespieddarbiem.
Mana "zaļā" dzīve ir redzama šajā bildē - vasara, saule, ziedoša pļava, basas kājas un uzticams draugs blakus. Cik tas ir labi!”
|
Tom Ising
|
Strādājis “Süddeutsche Zeitung” žurnālā un vēlāk kopā ar Martinu Fengelu izveidoja reklāmas aģentūru “HERBURG WEILAND”. Kopš tā laika, Toms tajā darbojas kā radošais direktors:
- Žurnāliem - Burda, Springer, Gruner & Jahr, u.c.,
- Grāmatizdevējiem - Kiepenheuer & Witsch, 2001, Heyne, Delius Klasing,
- Uzņēmumiem - Mercedes-Benz, Swiss Re, Allianz, Stiftung Warentest, u.c.
Laika gaitā aģentūra “HERBURG WEILAND” ir ieguvusi vairākus dizaina apbalvojumus - Red Dot, ADC, D&AD, DDC, 100 best posters, u.c.
Papildus šim darbam Toms pasniedz periodisko izdevumu dizainu Vācijas Žurnālistikas skolā Minhenē. |
Sandra Krastiņa
|
Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Monumetālās glezniecības nodaļu un aspirantūru prof. Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā. Stādājusi Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslinieku savienībā un šobrīd ir žurnāla Dizaina Studija galvenā redaktore.
Darbības jomas mākslā – glezniecība un grafika. No 1991. gada notikušas vairākas personālizstādes – pēdējā no tām notika šogad Glezna un Glezna, galerijā Promenade, Liepājā. Pēdējās Vai kādam tas jāstāsta? Galerija Daugava, Rīga/Latvija (2009).
Māksliniece ir piedalījusies neskaitāmās grupu izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs.
2010 - Zelta darbi. No ikonām līdz instalācijām, Nacionālais Mākslas muzejs/Arsenāls, Rīga/Latvija, 2009 - Mākslinieks, Nacionālais Mākslas muzejs/Arsenāls, Rīga/Latvija.
Darbi atrodami arī vairākās kolekcijās – Latvijas Māklinieku Savienībā, Ludviga muzejā (Ķelne, Vācija), Mākslas Muzejā Arsenāls, Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), Matti Milliusa kolekcijā (Tartu, Igaunija), A.Gerceva kolekcijā (Maskava, Krievija).
Sandra par Zaļo dzīvošanu
„To „zaļo” dzīvi pilnībā izbaudām savā vasaras mājā Piebalgā; te domāju ik sezonu tur gūto apjausmu, ka daba ir daudz varenāka par cilvēka kā indivīda kuslajām izpausmēm. Rudeņos meža cūkas mūsu mauriņu pārvērš par mēness krāteru maketu tepat uz zemes, vasarās miljoniem gliemežu spicē ragus, ka tik beidzot izdīgtu tie daži ekoloģiski tīrie salāti dobē, mūsu rakto dīķi bebri ir pārņēmuši savā ziņā un piemājas paleju iekopuši apokaliptisku filmu cienīgā dekorācijā, stirnas un zaķi inspicē dārzu un tikai tad, kad uzstājīgi mēģinu savus „mājlopus” fotografēt tuvplānā, pamūk pamežā. Dzērves ganās bariem aizaugošajās pļavās, kur zem katras eglītes ir mežacūku diendusas vietiņa, bet lapsa vakaros nāk caur pagalmu un skatās logos (tas gan fiksēts tikai pāris reižu). Jā, nu vēl sikspārņi, ūpji, iršu pūžņi katru sezonu dzīvojamās mājas nojumē un, protams, neatlaidīgie odi. Lai saglabātu savu XXI gadsimta cilvēka stāju, apēdam ko konservantiem „stabilizētu”un pārrunājam – vai tomēr nevajadzētu pagalmu noasfaltēt un, ar uzvilktu balto karogu, mukt atpakaļ uz pilsētu.” |
Guntars Sietiņš
|
Mācījies Kuldīgas 1.vidusskolā, absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu un Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu.
Strādājis kā mākslinieks laikrakstos, veidojis grāmatu ilustrācijas.
No 1997.gada sāk strādāt kā lektors Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. Gadu gaitā bijis gan docents, gan asociētais profesors un šobrīd ir profesors un akadēmijas Grafikas nodaļas vadītājs.
Guntars Sietiņš ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, Filadelfijas (ASV) Grafikas centra (PRINT CENTER) biedrs un Starptautiskā grafikas centra Grafikens Hus (Zviedrija) biedrs.
Piedalās izstādēs un kopš 1986. gada ieguvis 7 godalgas starptautiskajās grafikas izstādēs un konkursos. Sākot no 1993. gada notikušas vairākas personālizstādes – pēdējās no tām notika Grafikas galerijā 2007.gadā (Kauņā, Lietuvā), „Eclipse“ galerijā M6 Rīgā (2009), „Unikods“ galerijā „Daugava“ Rīgā (2008).
Guntars par Zaļo dzīvošanu
Grafika – tā nav vienīgi Melna dzīve, grafika – tā ir arī Zaļa dzīve, jo savos darbos vienmēr lietoju „Charbonnel“ zaļo krāsu – „Permanent Viridian Lake“. |
Uldis Cerbulis
|
Mācījies Rīgas 2.vidusskolā. Beidzis Rīgas Politehnisko institūtu un Rīgas Biznesa skolu. Poligrāfijas nozarē darbojas no 1990.gada. Jau 12 gadus strādā uzņēmumā Heidelberg Latvija.
Uldis par Zaļo dzīvošanu:
„Man šķiet, ka savas pārliecības dēļ, varu droši piespraust “zaļo” nozīmīti. Labprāt pamācu citus kā dzīvot zaļi: par energotaupīgām spuldzēm, par atkritumu šķirošanu utt.
Tomēr jāatzīstas grēkā – mana realitāte nav gluži tik zaļa, jo uz darbu braucu ar auto un pārsvarā automašīnā esmu viens pats. Cenšos kaut kā attaisnotu savu „oglekļa pēdas nospiedumu” – esmu laipns pret kājāmgājējiem, velosipēdistiem un sabiedrisko transportu.
Tomēr mans lielākais ieguldījums vides lietās: vairāki tūkstoši iestādītu koku, nav noticis sekojot lielajai zaļajai idejai, bet gan dzimtas mantojuma dēļ.
Drukas un dizaina brālībai gribu novēlēt iedvesmu, jo katrs skaists iespieddarbs – tas ir lietderīgi izmantots papīrs.” |
Krišjānis Jukumsons – Jukumnieks
|
Beidzis Rīgas Centra Humanitāro vidusskolu. Ieguvis bakalaura grādu biznesa administrācijā un mārketingā ASV Dallas Baptist Univercity.
Viens no dizaina studijas “Asketic” dibinātājiem.
Profesionālā jomā 2008.gadā uzvarējis Pasaules dizaina zīmola konkursā WOLDA kategorijā “Best of Nation” un 2009.gadā bijis Art Directors Club Europe konkursa žūrijas loceklis.
Krišjānis par zaļo dzīvošanu :
Priekš manis "zaļi dzīvot" nozīmē konstanti būt izziņas procesā par to, kāds es esmu radīts kā cilvēks un kāda ir man apkārtējā vide. Arvien vairāk iepazīstot sevi un vidi, es spēju saskatīt savstarpējās likumsakarības, kas paver iespēju izvēlei – palikt tikai ar informāciju bezdarbībā vai uzņemties atbildību par vidi, kurā dzīvoju un sākt rīkoties. Ar "sākt rīkoties" es nedomāju doties piketos, aizstāvot dabu uz attālām vietām, kur nekad iepriekš neesmu bijis un visticamāk arī nebūšu, bet gan pārdomāt to, kādas izvēles es ik uz soļa izdaru un kā tas ietekmē apkārtni, kurā dzīvoju. Einšteins reiz teicis, ka vēlas darīt lielas un nozīmīgas lietas, bet ka viņam sākuma jāsāk darīt tās mazās un ikdienišķās lietas tā, kā tās būtu lielas un nozīmīgas. Ja katrs cilvēks izdarītu kaut tikai nedaudz no tā, ko jau zina par to, ko nozīmē "zaļi dzīvot", mūsu vide ļoti mainītos.
Zaļi dzīvot nozīmē arī būt gatavam upurēt savu ego. Ja to neesmu gatavs darīt, tad labāk sevi nemānu par zaļo dzīvesveidu.
Ikdienā arī attiecībā uz zaļo dzīvesveidu es cenšos sekot principam "kurš tad cits, ja ne es". Es nevaru gaidīt, ka otrs spers pirmo soli, ja pats to neesmu ikdienā gatavs darīt. Tai vietā, lai otram liktu slikti justies par to, kas netiek darīts, es labāk izvēlos būt piemērs apkārtējiem ar savām izvēlēm. Es arī nebaidos kļūdīties, jo tikai tie kļūdās, kuri ko dara. Es šodien neesmu pats zaļākais, bet arivien vairāk vēlos un cenšos tāds būt. Un, manā skatījumā, tieši sirds attieksme ir tas pats galvenais. |
Philippe Boutie
|
Ieguvis bakalaura un maģistra grādu The Ecole Nationale de la Statistique et de I`Administration Economique (ENSAE) un MBA grādu San Diego State University ekonomikā un statistikā.
Strādājis Francijas Ekonomikas ministrijā, uzņēmumos Burson-Marsteller un Young&Rubicam jomās, kas saistītas ar tirgus izpēti, plānošanu un sabiedriskajām attiecībām.
1997.gadā Filips izveidoja pats savu komunikāciju aģentūru LAMTAR, kura pēdējo gadu laikā ieguvusi vairādu radošo konkursu, ieskaitot Epica un Golden Drum balvas.
Filipa raksti un atsauksmes par mārketingu un komunikācijām ir publicēti daudzos izdevumus, tai skaitā: Communication World (IABC, San Francisko), Journal of Consumer Marketing (Londona), World Executives`s Digest (Manilla+China), La Revue Francaise du Marketing (Parīze), Marketing Magazin (Slovēnija), Journal of Communication Management (London), Werben un Verkaufen (Vācija), Reklamveren (Turkey).
Viņš ir autors grāmatai “b2b: LeCapitalSecret”.
Filips ir bijis Golden Drum un Kreatura radošo festivālu žūrijas loceklis.
„Green living is indeed important for me: Today, for instance, I wear a green shirt.
Apart from that, being born form 5 generations of farmers and winemakers, and having grown up in the countryside, I tend to snicker a bit at all the polictically correct Urban Green-ness ("snicker" meaning to laugh with derision, not to eat a chocolate bar: I looked it up in Wiktionary).
Are we really gonna save the planet with "little gestures"? Aw, C'mon! Of course, we should all save water and all that, but - face it, man - don't we have more important things to worry about first? Let us not save the planet instead of solving our big ones - our elders, the economic crisis, healthcare, half the world starving… you know, eh? Let us save the planet while we first tackle big issues. And I will readily debate the relative urgency of Green vs The Rest with any activist who does not use electricty, heating, or eat packaged food.
So, Green is Great. But Green is also the color of money.
And according to Michel Pastoureau, the French (and to my knowledge the only) Color Historian, Green has historically been a symbol of violence and unstability (envy, the gambling table, bad luck in the theater, green medieval demons who gave us our Martians…). Until the XVIIIth century, Nature was defined by its four elements, Water, Air, Earth, Fire, none of them being green. Green as a peaceful paradise probably comes from Mahomet and Islam; and our modern urban nostalga for green is not even a century old.”
Besides, I like Blue better… |
Christophe Balaresque
|
Beidzis Parīzes biznesa skolu Ecole de Commerce et d'Administration un ESCP.
Sācis savu karjeru Konica kopētāju rūpnīcā, bet vēlāk pievienojies uzņēmumam PAPER MERCHANTING, kurā strādājis dažādos ar mārketingu saistītos amatos. Kā mārketinga vadītājs izpētījis servisa pakalpojumus un klientu segmentāciju, lai sasniegtu mērķa klientus. Veicis dažādus uzlabojumus, lai veicinātu uzņēmējdarbību – ieviesies CRM sistēmu, dažādojis produktu klāstu utt.
ANTALIS darbības sākumā tieši Kristofers bija tas, kurš ieviesa e-komercijas risinājumus – sākotnējais uzdevums bija uzlabot pārdošanas rezultātu izmantojot jaunu komunikācijas rīku un veidot produktu klāsta mix.
2003.gadā Kristofers kļuva par SME partneri un izpilddirektoru – viens no galvenajiem pienākumiem bija saistīts ar eksporta veicināšanu.
Kompānijā ArjoWiggins galvenie darba pienākumi saistīti ar stratēģisko piegādātāju attiecību veidošanu Francijā un Benelux valstīs.
Viņa jaunākais izaicinājums ir izstrādāt pārdošanas stratēģiju ArjoWiggins Fine papers Eiropā.
“Green living and me?
As a father of 4 kids, I am sensisitive to contribute and educate them to protect their environment in their day to day life (energy consumption, bio products), paper must be recycled at home, we limit our garbage and sort it carefully in the appropriate bin
A very bad point for me : Travelling once a week in average by plane) my personnal bilan carbone”. |
|
|
|
|
|
